Rudens visā krāšņumā

Lai arī likās, ka vasara bija tik īsa, rudens ir atnācis visai pārliecinoši, atnesot vēsākus vējus, pārkrāsojot zaļās lapas kokos un liekot aizmirst siltās vasaras trūkumu. Daba lēnām, bet nopietni gatavojas ziemas segai. Man pat šķiet, ka tā ir kā sava veida attīrīšanās, kā savlaicīga sagatavošanās tam laikam, kas vēl tikai būs...

Un varbūt tāpēc neliekas nemaz tik savādi, ka pašam gribas gan dzīvē, gan darbā, gan ģimenē, gan daudzās citās sfērās ieviest tādu kā "tīrīšanu". Veikt uzskaiti par to, cik daudz mums ir, un pārdomāt, vai tiešām tas viss arī ir nepieciešams. Šeit gan ne tikai par tādu lietu fizisku tīrīšanu, bet arī garīgā ziņā. Vai nepieciešams satraukties par nākotni tik ļoti, ja tā tāpat nav zināma? Vai nav labāk atvilkt elpu un vienkārši novērtēt to brīdi, kurā esam tagad? Izdzīvot to brīdi, kas mums pieder tieši šajā mirklī?

Es aicinu pamēģināt atlaist kontroles važas un skatīties apkārt ar visām Dieva dotajām maņām... Viss, kas mums nepieciešams, ir tepat blakus... :)